Conjugaison du verbe s'avérer à la forme interrogative
Nouvelle orthographeOrthographe traditionnelle
Indicatif
Présent
- m'avérè-je ?
- t'avères-tu ?
- s'avère-t-il ?
- nous avérons-nous ?
- vous avérez-vous ?
- s'avèrent-ils ?
Passé simple
- m'avérai-je ?
- t'avéras-tu ?
- s'avéra-t-il ?
- nous avérâmes-nous ?
- vous avérâtes-vous ?
- s'avérèrent-ils ?
Passé composé
- me suis-je avéré ?
- t'es-tu avéré ?
- s'est-il avéré ?
- nous sommes-nous avérés ?
- vous êtes-vous avérés ?
- se sont-ils avérés ?
Passé antérieur
- me fus-je avéré ?
- te fus-tu avéré ?
- se fut-il avéré ?
- nous fûmes-nous avérés ?
- vous fûtes-vous avérés ?
- se furent-ils avérés ?
Imparfait
- m'avérais-je ?
- t'avérais-tu ?
- s'avérait-il ?
- nous avérions-nous ?
- vous avériez-vous ?
- s'avéraient-ils ?
Futur simple
- m'avèrerai-je ?
- t'avèreras-tu ?
- s'avèrera-t-il ?
- nous avèrerons-nous ?
- vous avèrerez-vous ?
- s'avèreront-ils ?
Plus-que-parfait
- m'étais-je avéré ?
- t'étais-tu avéré ?
- s'était-il avéré ?
- nous étions-nous avérés ?
- vous étiez-vous avérés ?
- s'étaient-ils avérés ?
Futur antérieur
- me serai-je avéré ?
- te seras-tu avéré ?
- se sera-t-il avéré ?
- nous serons-nous avérés ?
- vous serez-vous avérés ?
- se seront-ils avérés ?
Subjonctif
Présent
- -
- -
- -
- -
- -
- -
Passé
- -
- -
- -
- -
- -
- -
Imparfait
- -
- -
- -
- -
- -
- -
Plus-que-parfait
- -
- -
- -
- -
- -
- -
Conditionnel
Présent
- m'avèrerais-je ?
- t'avèrerais-tu ?
- s'avèrerait-il ?
- nous avèrerions-nous ?
- vous avèreriez-vous ?
- s'avèreraient-ils ?
Passé
- me serais-je avéré ?
- te serais-tu avéré ?
- se serait-il avéré ?
- nous serions-nous avérés ?
- vous seriez-vous avérés ?
- se seraient-ils avérés ?
Impératif
Présent
- -
- -
- -
Passé
- -
- -
- -
Infinitif
Présent
Passé
- s'être avéré
Participe
Présent
Passé
- avéré
- -
Gérondif
Présent
- en s'avérant
Passé
- en s'étant avéré